lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Ārstēšana

Pārsvarā visiem audzējiem stadijas noteikšana balstās uz trim faktoriem:

  • audzēja izmērs un/vai audzēja izplatības laukums;
  • audzēja izplatība limfmezglos;
  • audzēja izplatība citos orgānos.

Ir vairākas krūts vēža ārstēšanas metodes. Sarunā ar ārstu tiek precizēts un pieņemts lēmums par nepieciešamo terapiju. Vērā jāņem pacienta vecums, vispārējais veselības stāvoklis un vēža stadija. Ārstēšanas veidu pēc diagnozes noteikšanas nosaka ārstu konsilijs – ķirurgs, ķīmijterapeits un staru terapeits.

Atbilstīgi ļaundabīgā audzēja lokalizācijai un stadijai var tikt izvēlēti vairāki ārstēšanas ceļi:

  • ķirurģiskais – operācija;
  • staru terapija;
  • medikamentozais – ķīmijterapija, hormonu terapija, mērķa terapija;
  • rekonstruējošā ķirurģija.

Ārstēšanu vēl var iedalīt vietējā un sistēmiskā. Vietējās ārstēšanas mērķis ir iedarboties uz audzēju, nebojājot citas ķermeņa daļas. Tādas metodes ir apstarošana un operācija. Savukārt sistēmiskā ārstēšana nozīmē uzņemt preparātus caur kuņģa-zarnu traktu vai ievadot vēnā, tādējādi iedarbojoties uz vēža šūnām, kas ir ārpus audzēja. Pie šīm metodēm pieder hormonālā terapija, ķīmijterapija, mērķterapija un imūnterapija.

Prognoze

Prognoze ir apstākļu un rādītāju kopums, kas norāda uz izārstēšanās iespējām un terapijas izvēli.

To nosaka:

  1. Slimības stadija - jo tā ir mazāka, jo lielākas pilnīgas izārstēšanās iespējas;
  2. Audzēja morfoloģiskā forma un gradācija – jo audzējs ir līdzīgāks saviem veselo audu priekštečiem, jo prognoze ir labāka;
  3. ER/PR līmenis audzēja audos. Jo tas ir lielāks, jo audzējs ar lielāku varbūtību labi reaģēs uz hormonu terapiju un būs iespējams panākt garākas slimības remisijas jeb laiku bez slimības atkārtotām izpausmēm;
  4. HER2/neu receptoru atrade. Jo vairāk ir šo receptoru, jo audzējs ir agresīvāks un ātrāk var metastazēt. Šis rādītājs norāda uz nepieciešamību pēc mērķtiecīgas šos receptorus bloķējošas terapijas ar trastuzumabu jeb herceptīnu;
  5. Vecums un blakusslimības, kas var izrādīties būtisks šķērslis sekmīgai specifiskai ārstēšanai:
  6. Reproduktīvais stāvoklis – saglabāts menstruālais cikls vai menopauze. Menopauzē audzēji mēdz būt mazāk agresīvi un biežāk ir hormonjutīgi;
  7. Pirmreizējs audzējs vai slimības recidīvs. Recidīva gadījumā ārstēšana parasti ir agresīvāka. Liela nozīme ir tam, cik ilgā laikā pēc sākotnējās diagnozes noteikšanas ir attīstījies slimības recidīvs. Jo šis laiks ir garāks (vairāk nekā divi gadi), jo labāka ir prognoze.

Terapijas pamatprincipi atkarībā no audzēja stadijas

Terapijas shēma, ko izvēlas paciente un viņas ārsts, būs atkarīga no slimības stadijas, audzēja izmēra, metastāzēm limfmezglos un audzēja histoloģiskajiem raksturlielumiem, kā arī sievietes vecuma, vispārējā veselības stāvokļa un blakusslimīmbām.

0 stadija

Standartterapija lielākajai daļai 0 stadijas krūts vēža gadījumu ir krūti saudzējoša operācija, kam seko staru terapija.

Alternatīva iespēja ir modificēta radikāla mastektomija (krūts un paduses limfmezglu izoperēšana) ar vai bez krūts rekonstruktīvas operācijas. Neinvazīva audzēja gadījumā papildus staru terapija nav nepieciešama.

Papildus pozitīvu receptoru gadījumā, konsīlijā izvērtēs hormonterapijas lietderību. Hormonterapija šajā gadījumā tiek nozīmēta, la mazinātu recidīvu risku.

Lobulāra karcinoma in situ ir riska faktors audzēja attīstībai tajā pašā un otrā krūtī.

Šajā stadijā svarīga ir rūpīga novērošana visā pacientes dzīves laikā (tostarp mammogrāfija ik gadu un krūts izmeklēšana reizi trīs līdz sešos mēnešos) vai pārrunājams jautājums par profilaktisku mastektomiju pacientēm, kam ģimenē ir vēža gadījumi.

I stadija

Ieteicamā terapija lielākajai daļai sieviešu ir krūti saudzējoša operācija ar veidojuma izgriešanu un paduses limfmezglu izoperēšanu, kam seko staru terapija un sistēmiska terapija.

Alternatīva iespēja ir modificēta radikāla mastektomija (krūts un paduses limfmezglu izoperēšana) ar vai bez krūts rekonstruktīvas operācijas.

Pēc operācijas, izvērtējot pacientes vispārējo stāvokli, vecumu un audzēja histoloģiskos parametrus tiek nozīmēta sistēmiskā terapija: hormonterapija, ķīmijterapija, mērķterapija.

II stadija

Operācija un staru terapijas izvēle vēža II stadijas gadījumā līdzinās tai, kādu izvēlas audzēja I stadijas gadījumā; izņēmums – II stadijas gadījumā pēc mastektomijas var apsvērt staru terapiju, ja audzējs ir liels vai izplatījies uz limfmezgliem. Pēc operācijas seko sistēmiska terapija: hormonterapija, ķīmijterapija un mērķterapija.

Sievietēm, kas vēlas krūti saudzējošu operāciju, bet kam audzēja izmērs ir 2-5 cm diametrā vai palielināti reģionālie limfmezgli, pirms operācijas nozīmē neoadjuvantu ķīmijterapiju. Tās mērķis ir mazināt audzēja izmēru, lai operācijas laikā vieglāk un drošāk varētu to izņemt.

Ja neoadjuvanta ķīmijterapija pietiekami mazina audzēja izmērus, veidojumu var izoperēt – tam seko staru terapija un papildu sistēmiska terapija. Ja audzējs nemazinās pietiekami, lai veikt krūti saglabājošu operāciju, operācijas apjoms ir mastektomija, kam seko staru terapija un papildu sistēmiskā terapija.

III stadija

III stadijas slimību var iedalīt divās apakšstadijās: IIIA un IIIB.

Plānojot ārstēšanu IIIA krūts audzēja gadījumā, lēmumu par operācijas apjomu vai nepieciešamo neoadjuvantu ķīmijterapiju izlemj, izvērtējot audzēja lielumu un sievietes krūts lielumu.

    Iespējamais operācijas apjoms:
  • radikālas mastektomija (ar vai bez rekonstruktīvas plastiskās operācijas);
  • veidojuma rezekcija.

Abos gadījumos operācijai seko staru terapija un sistēmiska terapija.

IIIB stadijas gadījumā ārstēšanu sāk ar pirms operācijas (neoadjuvanto) ķīmijterapiju vai hormonterapiju. Tai seko operācija un atkārtots ārstu konsīlijs par pēcoperācijas staru un sistēmisko terapiju.

IV stadija

IV stadijas krūts vēza pacienšu ārstēšana ir vērsta uz audzēja masas mazināšanu, augšanas palēnināšanu, pacientes dzīves garuma palielināšanu un audzēja radīto sūdzību mazināšanu.

Pamatterapija ir sistēmiska, lietojot ķīmijterapiju vai hormonterapiju. Reizēm papildus ir nepieciešams pielietot paliatīvu staru terapiju vai retāk operāciju. Simptomātiskās terapijas veids atkarīgs no audzēja metastāžu vietas. Piemēram, sāpes kaulu metastāžu dēļ var ārstēt ar bifosfonātiem un/vai staru terapiju.

Simptomātiska terapija

Atsevišķos gadījumos slimības izplatības dēļ un pacientes vispārēji smagā stāvokļa dēļ specifisku terapiju pielietot nav iespējams. Šajos gadījumos terapijas pamatmērķis ir slimības simptomu mazināšana un vispārējā stāvokļa atvieglošana. Ārstēšana notiek sadarbojoties ģimenes ārstam un paliatīvās aprūpes speciālistam.

Zāļu blakusparādības

Mājas lapa onko.lv nav veidota ar mērķi ziņot un apkopot zāļu blakusparādību ziņojumus. Ja Jums ir aizdomas par blakusparādību vai vēlaties ziņot par kādu no mūsu zālēm, lūdzu izmantojiet ziņojuma formu, vai zvaniet Roche zāļu drošuma nodaļai pa tālruni 28655600. Jūs varat ziņot par jebkuru zāļu blakusparādībām arī Zāļu valsts aģentūras mājas lapā (www.zva.gov.lv).
Informējam Jūs, ka Roche Latvija filiālei ir likumīgs pienākums savākt un ziņot Zāļu valsts aģentūrai informāciju par potenciālām zāļu blakusparādībām, kuras esam uzzinājuši. Šajos gadījumos Jūsu dati tiks apstrādāti ar vislielāko rūpību un piesardzību un saskaņā ar specifisko farmakovigilances likumdošanu, kā tas aprakstīts farmakovigilances datu privātuma dokumentā. Jūsu dati netiks izmantoti nekādiem citiem mērķiem.

@ .
* Obligāti aizpildāmie lauciņi!
Vai Jūs esat medicīnas darbinieks?

Uzdot jautājumu

@ .
* Obligāti aizpildāmie lauciņi!
Iespējams, ka Jūsu uzdotais jautājums interesē arī citus onko.lv lasītājus. Vai Jūs piekrītat, ka Jūsu uzdotais jautājums un sniegtā atbilde, nenorādot Jūsu datus, nepieciešamības gadījumā tiek publiskota onko.lv sadaļā "Jautājumi un atbildes"?
* Nosūtot šo jautājumu Jūs piekrītat lietošanas noteikumiem.

Ārstēšana

Pārsvarā visiem audzējiem stadijas noteikšana balstās uz trim faktoriem:

  • audzēja izmērs un/vai audzēja izplatības laukums;
  • audzēja izplatība limfmezglos;
  • audzēja izplatība citos orgānos.

Ir vairākas krūts vēža ārstēšanas metodes. Sarunā ar ārstu tiek precizēts un pieņemts lēmums par nepieciešamo terapiju. Vērā jāņem pacienta vecums, vispārējais veselības stāvoklis un vēža stadija. Ārstēšanas veidu pēc diagnozes noteikšanas nosaka ārstu konsilijs – ķirurgs, ķīmijterapeits un staru terapeits.

Atbilstīgi ļaundabīgā audzēja lokalizācijai un stadijai var tikt izvēlēti vairāki ārstēšanas ceļi:

  • ķirurģiskais – operācija;
  • staru terapija;
  • medikamentozais – ķīmijterapija, hormonu terapija, mērķa terapija;
  • rekonstruējošā ķirurģija.

Ārstēšanu vēl var iedalīt vietējā un sistēmiskā. Vietējās ārstēšanas mērķis ir iedarboties uz audzēju, nebojājot citas ķermeņa daļas. Tādas metodes ir apstarošana un operācija. Savukārt sistēmiskā ārstēšana nozīmē uzņemt preparātus caur kuņģa-zarnu traktu vai ievadot vēnā, tādējādi iedarbojoties uz vēža šūnām, kas ir ārpus audzēja. Pie šīm metodēm pieder hormonālā terapija, ķīmijterapija, mērķterapija un imūnterapija.

Prognoze

Prognoze ir apstākļu un rādītāju kopums, kas norāda uz izārstēšanās iespējām un terapijas izvēli.

To nosaka:

  1. Slimības stadija - jo tā ir mazāka, jo lielākas pilnīgas izārstēšanās iespējas;
  2. Audzēja morfoloģiskā forma un gradācija – jo audzējs ir līdzīgāks saviem veselo audu priekštečiem, jo prognoze ir labāka;
  3. ER/PR līmenis audzēja audos. Jo tas ir lielāks, jo audzējs ar lielāku varbūtību labi reaģēs uz hormonu terapiju un būs iespējams panākt garākas slimības remisijas jeb laiku bez slimības atkārtotām izpausmēm;
  4. HER2/neu receptoru atrade. Jo vairāk ir šo receptoru, jo audzējs ir agresīvāks un ātrāk var metastazēt. Šis rādītājs norāda uz nepieciešamību pēc mērķtiecīgas šos receptorus bloķējošas terapijas ar trastuzumabu jeb herceptīnu;
  5. Vecums un blakusslimības, kas var izrādīties būtisks šķērslis sekmīgai specifiskai ārstēšanai:
  6. Reproduktīvais stāvoklis – saglabāts menstruālais cikls vai menopauze. Menopauzē audzēji mēdz būt mazāk agresīvi un biežāk ir hormonjutīgi;
  7. Pirmreizējs audzējs vai slimības recidīvs. Recidīva gadījumā ārstēšana parasti ir agresīvāka. Liela nozīme ir tam, cik ilgā laikā pēc sākotnējās diagnozes noteikšanas ir attīstījies slimības recidīvs. Jo šis laiks ir garāks (vairāk nekā divi gadi), jo labāka ir prognoze.

Terapijas pamatprincipi atkarībā no audzēja stadijas

Terapijas shēma, ko izvēlas paciente un viņas ārsts, būs atkarīga no slimības stadijas, audzēja izmēra, metastāzēm limfmezglos un audzēja histoloģiskajiem raksturlielumiem, kā arī sievietes vecuma, vispārējā veselības stāvokļa un blakusslimīmbām.

0 stadija

Standartterapija lielākajai daļai 0 stadijas krūts vēža gadījumu ir krūti saudzējoša operācija, kam seko staru terapija.

Alternatīva iespēja ir modificēta radikāla mastektomija (krūts un paduses limfmezglu izoperēšana) ar vai bez krūts rekonstruktīvas operācijas. Neinvazīva audzēja gadījumā papildus staru terapija nav nepieciešama.

Papildus pozitīvu receptoru gadījumā, konsīlijā izvērtēs hormonterapijas lietderību. Hormonterapija šajā gadījumā tiek nozīmēta, la mazinātu recidīvu risku.

Lobulāra karcinoma in situ ir riska faktors audzēja attīstībai tajā pašā un otrā krūtī.

Šajā stadijā svarīga ir rūpīga novērošana visā pacientes dzīves laikā (tostarp mammogrāfija ik gadu un krūts izmeklēšana reizi trīs līdz sešos mēnešos) vai pārrunājams jautājums par profilaktisku mastektomiju pacientēm, kam ģimenē ir vēža gadījumi.

I stadija

Ieteicamā terapija lielākajai daļai sieviešu ir krūti saudzējoša operācija ar veidojuma izgriešanu un paduses limfmezglu izoperēšanu, kam seko staru terapija un sistēmiska terapija.

Alternatīva iespēja ir modificēta radikāla mastektomija (krūts un paduses limfmezglu izoperēšana) ar vai bez krūts rekonstruktīvas operācijas.

Pēc operācijas, izvērtējot pacientes vispārējo stāvokli, vecumu un audzēja histoloģiskos parametrus tiek nozīmēta sistēmiskā terapija: hormonterapija, ķīmijterapija, mērķterapija.

II stadija

Operācija un staru terapijas izvēle vēža II stadijas gadījumā līdzinās tai, kādu izvēlas audzēja I stadijas gadījumā; izņēmums – II stadijas gadījumā pēc mastektomijas var apsvērt staru terapiju, ja audzējs ir liels vai izplatījies uz limfmezgliem. Pēc operācijas seko sistēmiska terapija: hormonterapija, ķīmijterapija un mērķterapija.

Sievietēm, kas vēlas krūti saudzējošu operāciju, bet kam audzēja izmērs ir 2-5 cm diametrā vai palielināti reģionālie limfmezgli, pirms operācijas nozīmē neoadjuvantu ķīmijterapiju. Tās mērķis ir mazināt audzēja izmēru, lai operācijas laikā vieglāk un drošāk varētu to izņemt.

Ja neoadjuvanta ķīmijterapija pietiekami mazina audzēja izmērus, veidojumu var izoperēt – tam seko staru terapija un papildu sistēmiska terapija. Ja audzējs nemazinās pietiekami, lai veikt krūti saglabājošu operāciju, operācijas apjoms ir mastektomija, kam seko staru terapija un papildu sistēmiskā terapija.

III stadija

III stadijas slimību var iedalīt divās apakšstadijās: IIIA un IIIB.

Plānojot ārstēšanu IIIA krūts audzēja gadījumā, lēmumu par operācijas apjomu vai nepieciešamo neoadjuvantu ķīmijterapiju izlemj, izvērtējot audzēja lielumu un sievietes krūts lielumu.

    Iespējamais operācijas apjoms:
  • radikālas mastektomija (ar vai bez rekonstruktīvas plastiskās operācijas);
  • veidojuma rezekcija.

Abos gadījumos operācijai seko staru terapija un sistēmiska terapija.

IIIB stadijas gadījumā ārstēšanu sāk ar pirms operācijas (neoadjuvanto) ķīmijterapiju vai hormonterapiju. Tai seko operācija un atkārtots ārstu konsīlijs par pēcoperācijas staru un sistēmisko terapiju.

IV stadija

IV stadijas krūts vēza pacienšu ārstēšana ir vērsta uz audzēja masas mazināšanu, augšanas palēnināšanu, pacientes dzīves garuma palielināšanu un audzēja radīto sūdzību mazināšanu.

Pamatterapija ir sistēmiska, lietojot ķīmijterapiju vai hormonterapiju. Reizēm papildus ir nepieciešams pielietot paliatīvu staru terapiju vai retāk operāciju. Simptomātiskās terapijas veids atkarīgs no audzēja metastāžu vietas. Piemēram, sāpes kaulu metastāžu dēļ var ārstēt ar bifosfonātiem un/vai staru terapiju.

Simptomātiska terapija

Atsevišķos gadījumos slimības izplatības dēļ un pacientes vispārēji smagā stāvokļa dēļ specifisku terapiju pielietot nav iespējams. Šajos gadījumos terapijas pamatmērķis ir slimības simptomu mazināšana un vispārējā stāvokļa atvieglošana. Ārstēšana notiek sadarbojoties ģimenes ārstam un paliatīvās aprūpes speciālistam.

Atverot šo saiti, Jūs nonāksiet ārpus onko.lv portāla. Saites uz ārējām lapām ir izvietotas vienīgi lietošanas ērtībām. Mēs neizsakām savus viedokļus un vērtējumus, kā arī nenesam nekādu atbildību par šo lapu saturu, tajās ievietoto informāciju un tās izmantošanu.