Dzemdes kakla vēža diagnostika
Sūdzības un simptomi
Dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas un agrīnās vēža stadijās būtiski veselības traucējumi nerodas. Sūdzības rodas audzējam sabrūkot vai sākot asiņot.
Relatīvi agrīni simptomi:
- asiņošana pēc dzimumakta;
- asiņaini izdalījumi sievietēm menopauzē vai jaunākām sievietēm starp menstruācijām;
- strutaini izdalījumi ar nepatīkamu smaku, kas rodas sabrūkot audzēja audiem.
Vēlīni simptomi:
- urīnizvades traucējumi;
- sāpes;
- kāju tūska.
Izmeklēšanas metodes
- dzemdes kakla un maksts apskate spoguļos;
- cirkšņa limfmezglu taustīšana;
- bimanuālā izmeklēšana – dzimumorgānu taustīšana caur maksti;
- rektovaginālā izmeklēšana - dzimumorgānu taustīšana caur maksti un taisno zarnu;
- kolposkopija un biopsija – ļoti svarīga diagnostikas metode dažādu dzemdes kakla bojājumu novērtēšanai.
Papildus metodes:
- datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējums iegurnim, iliakālajiem un paraaortālajiem limfmezgliem, lai noteiktu procesa izplatību;
- rektoskopija vai cistoskopija, lai noteiktu vai nav skarti blakusesošie orgāni;
- nieru ultrasonogrāfija lai diagnosticētu iespējamus urīna atteces traucējumus.
Dzemdes kakla vēža diagnostikas stratēģijas: Jūsu iespējas
Tikai iekrāsošana ar hematoksilīnu un eozīnu (H&E)
Dzemdes kakla biopsijas paraugu analīzes, izmantojot tikai H&E vai morfoloģisku interpretēšanu, var dot pseidonegatīvus vai pseidopozitīvus rezultātus, tādēļ slimība var palikt nepamanīta vai paciente var tikt nosūtīta uz nevajadzīgām ekscīzijas procedūrām, vai tieši otrādi, slimība var tikt palaista garām.
H&E apvienojumā ar p16 imūnhistoķīmisko (IHC) iekrāsošanu
Savstarpēji papildinošie p16 imūnhistoķīmiskās iekrāsošanas un H&E metodes izmantošanas rezultāti krietni palielina iespējamību, ka dažādu patologu noteiktā diagnoze būs identiska.1 Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas iesaka dzemdes kakla pirmsvēža slimību atklāšanas uzlabošanai izmantot p16 imunohistoķīmisko (IHC) testēšanu.
Kolposkopija
Kolposkopija tiek izdarīta, kad dzemdes kakla vēža skrīninga rezultāti norāda uz patoloģiskām dzemdes kakla šūnu pārmaiņām vai ja sievietes pārbaudes rezultāts ir pozitīvs attiecībā uz HPV 16. vai 18. genotipu, kas saistīts ar visaugstāko risku. ASCCP, ASCP un ACS profesionālās vadlīnijas liecina, ka attiecībā uz HPV-16 vai HPV-18 pozitīvām sievietēm ar normāliem histoloģiskajiem rādītājiem ir jāapsver tūlītējas kolposkopijas nepieciešamība.
Kolposkopijas laikā tiek izdarīta biopsija, lai paņemtu audu paraugus no aizdomīgām vietām. No dzemdes kakla paņemtajiem biopsijas paraugiem iegūtā diagnostiskā informācija palīdz lemt par pacienšu aprūpi un ārstēšanu. Šos paraugus nosūta patologa veiktai analīzei dzemdes kakla vēža pirmsstadiju atklāšanai.
Izmantotā literatūra:
- Darragh et al. Arch Pathol Lab Med. 2012; 136 (10): 1266–1297