Diagnostika

Diagnostika

Kā diagnosticē melanomu?

Mājās

Katram cilvēkam ieteicams 2 reizes gadā mājās, pie spoguļa, uzmanīgi apskatīt visu ādas virsmu. Ja jums veidojumu ir daudz vai jūs piederat pie kādas no riska grupām, iespējams ārsts ieteiks mājas paškontroli veikt biežāk vai biežāk apmeklēt ārsta kabinetu.

Ja apskates laikā novēro aizdomīgu veidojumu (veidojums iepriekš nav bijis, veidojums ir mainījies salīdzinot ar iepriekšējiem novērojumiem), nepieciešama konsultācija pie ārsta.

Ārsta kabinetā

Ārsta kabinetā pastāv dažādas metodes, kas var palīdzēt atpazīt audzēju:

1. Ādas apskate labā apgaismojumā ārsta kabinetā
2. Dermatoskopija 
3. Ādas ultrasonogrāfija
4. Ādas konfokālā skenējošā mikroskopija
5. Ādas koherentā tomogrāfija
6. Datortomogrāfija
7. Magnētiskā rezonanse
8. Veidojuma izoperēšana un audu histoloģiskā izmeklēšana

Ārsta kabinetā noteikti tiks veikta visas ādas virsmas apskate labā apgaismojumā no galvas līdz kāju pirkstu galiņiem. Ārsti, kuri specializējas darbam ar ādas veidojumiem noteikti veiks dermatoskopisko izmeklēšanu, limfatisko mezglu iztaustīšanu. Šādā veidā iespējams precīzi atlasīt tos veidojumus, kuri rada pamatotas aizdomas un pakļaujami izoperēšanai un papildus histoloģiskai izmeklēšanai.

Nav iespējams un nav nepieciešamības izoperēt visus veidojumus uz cilvēka ādas!

Pēc ārsta kabineta

1. Histoloģiskā izmeklēšana – ja veidojums bija izoperēts, tas dosies uz laboratoriju histoloģiskai izmeklēšanai
2. Veidojuma imūnhistoķīmiskā izmeklēšana – atsevišķos gadījumos laboratorijā speciāli nosaka izmeklējamo šūnu īpašās olbaltumvielas. Šī ir ļoti precīza papildus izmeklēšanas metode
3. Asins analīze. Parastā asins analīzēs nav iespējams noteikt melanomas specifiskās pazīmes. Specifiskas izmaiņas asins analīzēs novēro tikai metastātiskas melanomas gadījumā
4. Ultrasonogrāfija – metode pielietojama gan ādas limfatisko mezglu izmeklēšanai, gan iespējamo dziļo metastāžu gadījumā
5. Datortomogrāfija un magnētiskā rezonanse – papildus izmeklēšanas metodes, kuras izmanto parasti metastātiskas melanomas gadījumā
6. Limfmezglu scintigrāfija – metastāžu diagnostikai organisma limfatiskos mezglos.

Aizdomu gadījumā pigmentētu veidojumu drīkst pakļaut tikai biopsijai. To nedrīkst apstrādāt ar kriodestrukciju (šķidro slāpekli vai jebkuru citu aukstuma aģentu), veikt elektrokoagulāciju, kiretāžu, destrukciju ar lāzeri vai jebkādiem lokālas darbības destruējošiem līdzekļiem (piemēram, struteņu sulu vai tinktūru, pretkārpu līdzekļiem).

Nepareiza materiāla paņemšana vai ārstēšana bez pierādītas diagnozes melanomas gadījumā var būt liktenīga.

Pareizi veiktas biopsijas laikā pigmentveidojums tiek izņemts visā tā dziļumā, ietverot epidermu, dermu un augšējos zemādas taukaudus.

Ja ir šaubas par veidojuma dabu vai pilna apjoma ekscīzijas biopsija nav iespējama, tad ārsts var veikt pilna dziļuma incīzijas biopsiju. Ekscīzijas biopsija ir piemērota maziem (< 1,5 cm diametrā) veidojumiem. Kosmētiskos nolūkos nav pieļaujama virspusēja skuves (shave) biopsija. Biopsiju veic lokālā anestēzijā. Vispiemērotākais ir elipsveidīgs griezums ar skalpeli vai asām šķērītēm, lai atvieglotu brūces slēgšanu.

Perforācijas jeb punch biopsija piemērojama ļoti mazu veidojumu pilnīgai izņemšanai, materiāla iegūšanai no lielu veidojumu visaizdomīgākajām vietām. Ja ir šaubas par veidojuma dabu, tad punkcijas biopsiju var ņemt no lielu veidojumu vairākām vietām.

Kas ir histoloģiskais slēdziens?

Kad veidojums ir izoperēts, tas tiek nosūtīts histoloģiskai izmeklēšanai uz laboratoriju. Ārsts morfologs apskata audu paraugu zem mikroskopa un nosaka vairākus svarīgus mērījumus:

1. Melanomas invāzijas dziļumu milimetros, ko sauc par Breslova indekss - mēra mm ar decimāldaļu aiz komata. Invāzija līdz 0.76 mm – labvēlīga pazīme, invāzija >0.76 mm – nelabvēlīga pazīme.
2. Melanomas invāzijas dziļums pēc Klārka - līdz kuram ādas slānim ir šūnu invāzija. Šūnu invāzija dermā un dziļāk prognostiski ir nelabvēlīga pazīme.
3. Ir vai nav veidojumam virsmas izčūlojums. Izčūlojuma klātbūtne ir nelabvēlīga pazīme.
4. Dalās vai nedalās šūnas – mitožu skaits 1 mm2. Daudz mitozes ir prognostiski nelabvēlīgs faktors.
5. Ir vai nav robeža ar veseliem audiem platumā un dziļumā. 
6. Ir vai nav mikrosatelīti. To klātbūtne ir nelabvēlīga pazīme.
7. Invāzija ap ādas asins kapilāriem un nerviem. Tās klātbūtne ir nelabvēlīga pazīme.

Melanomas stadijas precīzai noteikšanai izvērtē pēc sekojošiem parametriem:

• T (tumor) - primārais audzējs
• N (nodus) - reģionālie limfmezgli
• M (metastāzes) - attālās metastāzes

Melanomas formas

Pastāv dažādas melanomas klīniskās formas un bieži audzēja atpazīšana ir atkarīga no audzēja izvietojuma uz ķermeņa ādas.

Melanomas klīniskās formas:

• in situ melanoma
• virspusējās izplatības melanoma
• mezglveida melanoma
   
• lentigo maligna un lentigo maligna melanoma 
• akrālā lentigiozā (pēdas un plaukstas) un zemnaga melanoma
• reto formu melanomas

In situ melanoma – tā ir visagrākā melanomas jeb 0 stadija, kad audzējs izplatījies tikai ādas virsējā slānī - epidermā. Šo audzēju lokālās recidivēšanās un distālās izplatības risks ir ļoti niecīgs. Un audzēja diagnostika šajā stadijā ir iespējama pateicoties dermatoskopijai. Vizuāli melanoma šajā stadijā neatšķirās no labdabīga pigmentēta veidojuma – nevusa.

Virspusējā melanoma – visbiežāk novērojamā melanomas forma - ~70%. Parasti attīstās cilvēkiem ar periodiskiem saules apdegumiem dzīves laikā. Novēro jebkurā ķermeņa daļā. Biežāk novēro sievietēm nekā vīriešiem. Tas ir izskaidrojams ar faktu, ka sievietes aktīvāk apmeklē ārstu aizdomu gadījumā un melanoma tiek diagnosticēta šajā stadijā. Šajā stadijā veidojums pamatā aug horizontāli (pieaug tā diametrs) un tikai nedaudz vertikāli dziļākos audos. Tieši šai melanomas formai ir raksturīgas ABCD pazīmes (forma, robežas, krāsa un izmērs – skat.sadaļā Diagnostika).

Mezglveida, jeb nodulārā melanoma – aptuveni 15% no visām melanomām. Biežāk novēo vīriešiem nekā sievietēm. Arī attīstās jebkurā ķermeņa daļā, bet nedaudz biežāk uz rumpja, galvas un kakla daļā. Šis melanomas veids kā likums ir apaļš pēc formas, piepacelts virs ādas un raksturīga ir strauja augšana. Šis melanomas veids aug tikai vertikāli un uzrāda vissliktāko prognozi.

Lentigo maligna melanoma (LMM) – līdz 10-15% no visām melanomām. Šis melanomas veids kā neviens cits ir saistīts ar ilgstošu un kumulatīvu saules insolāciju. Tipiski veidojums novērojams gados vecākiem cilvēkiem saulei pakļautās vietās –seja, apakšstilbi, apakšdelmi. LMM bieži sasniedz lielus izmērus līdz pat padsmit centimetriem diametrā, plakans, neregulāri pigmentēts, neregulārām malām. Veidojumu pavada arī citas hroniskas UV staru izraisītas bojājuma pazīmes (saules lentigo, aktīniskās keratozes, seborejas keratozes, bazaliomas vai plakanšūnu karcinoma). Lentigo maligna melanoma bieži attīstās uz lentigo maligna (melanomas in situ forma) fona.

Akrālās lentiginozās un zemnaga melanoma – gaišādainiem cilvēkiem uz plaukstām un pēdām. Sastopama samērā reti, tie ir 2-3% no visām melanomām. Biežāk tumšādainiem cilvēkiem ar IV, V un VI ādas fototipiem. Kā jau visas melanomas, sākotnēji tā ir kā uzmanību nepiesaistošs neliels traips vai zemnaga pigmentēta līnija.

Bezpigmenta, amelanotiskā melanoma – ir audzējs, kuram nav pigmentācijas un kurš vizuāli atgādina sarkanīgu, rozā vai bālganu asimetrisku plankumu, nereti ar neregulārām tumšākām maliņām. Šī audzēja atpazīšanai īpaši noderīga dermatoskopijas pielietošana sakarā ar specifiskām pazīmēm.

Jautājumi un atbildes