Ārstēšana

1. Ķirurģiskā ārstēšana
2. Krioterapija
3. Fotodinamiskā terapija
4. Staru terapija
5. Medikamentozā terapija
6. Profilakse

Ķirurģiskā ārstēšana

Ķirurģiska audzēja ekscīzija (izgriešana) ir augsti efektīva terapijas metode bazālo šūnu karcinomas ārstēšanā un vēsturiski visbiežāk pielietotā.

Bazālo šūnu karcinomas gadījumā operācijas laikā ir nepieciešama 4 mm atkāpe veselajos audos, lai mazinātu iespēju audzēja šūnām palikt organismā.

Sejas rajonā lokalizēto vai plašu audzēju gadījumā var būt nepieciešama ādas defekta nosegšana ar ādas lēveri (dzīvotspējīgi ādas, zemādas slāņa audi), kas ņemts no citas pacienta ķermeņa daļas.

Vidējie 5 gadu recidīvu rādītāji pēc operācijas ir 4.1 – 10.1%. Ja histoloģijas atbildē netika konstatētas audzēja šūnas griezuma līnijās, recidīvu risks ir < 2%.

Sejas apvidū lokalizētām bazālo šūnu karcinomām ir raksturīga subklīniska (apskates, izmeklēšanas laikā nekonstatēta) plašāka izplatība, nekā citur lokalizētiem audzējiem.

Pēc standarta ķirurģiskas operācijas, ja audzēja izmēri ir nelieli, kosmētiskais efekts parasti ir labs. Lielu audzēju gadījumā papildus var būt nepieciešama ādas, zemādas audu transplantēšana no kādas cita ķermeņa daļas, kas protams ietekmē dzīšanu un kosmētisko rezultātu.

Krioterapija

Krioterapija ir metode, kad audzēja audi tiek iznīcināti, izmantojot šķidro slāpekli. Pirms šīs procedūras ir vēlama veidojuma biopsijas veikšana, lai apstiprinātu diagnozi histoloģiski.

Metodes efektivitāte ir atšķirīga un ļoti atkarīga no ārsta zināšanām un pieredzes. Pieredzējuša speciālista gadījumā recidīvu risks ir zems ~ 1%, tomēr citos pētījumos, kur salīdzināts 2 gadu recidīvu risks krioterapijas grupā (39%) un staru terapijas grupā (4%) atšķirība ir būtiska.

Pēc krioterapijas audu defekts parasti dzīst ar nelielu apkārtējo audu iestiepumu un kosmētiskais efekts ir labs.

Krioterapiju neiesaka kā pirmo ārstēšanas metodi sejas bazālo šūnu karcinomu ārstēšanā – augsta recidīva riska dēļ un sliktāka kosmētiskā efekta. 

Fotodinamiskā terapija

Fotodinamiskā terapijā tiek izmantots medikaments un īpaša tipa gaisma (intensīva sarkanā vai zilā). Medikamenta loma ir padarīt audzēja šūnas jūtīgas pret noteikta veida starojumu. Šos medikamentus mēdz dēvēt par fotosensitizējošiem aģentiem. Fotosensitējošo vielu organismā var nogādāt ievadot intra venozi (asinsritē) vai lokāli apstrādājot audzēja skarto rajonu. Medikaments tiek uzņemts audzēja šūnās un gaismas starojuma ietekmē ķīmiski pārveidots, tādējādi izsaucot audzēja šūnu bojāeju un saudzējot veselās šūnas.

Virspusēju bazālo šūnu audzēju gadījumā pilna audzēja izzušana ir vērojama ~ 87% gadījumu. Salīdzinot recidīva risku operētajiem pacientiem ar pacientu grupu, kam veikta fotodinamiskā terapija 5 gadu laikā recidīvu risks ir: 14% (fotodinamiskās terapijas grupā) un 4% (ķirurģijas grupā). Kosmētiskais efekts kā „labs” tika atzīts 87% gadījumu (fotodinamiskās terapijas grupā) un 54% (ķirurģijas grupā).

Fotodinamisko terapiju izmanto, ja:

• bazālo šūnu karcinoma ir plāna / virspusēja un aizņem lielu apvidu, kur būtu nepieciešama plaša ķirurģiska ārstēšana;
• ir vairākas plānas bazālo šūnu karcinomas noteiktā reģionā.

Šī terapijas metode nav piemērojama biezu bazālo šūnu karcinomu ārstēšanā, jo medikaments nenonāk pietiekami dziļi ādā, tādējādi visas audzēja šūnas neaizies bojā. Metode netiek rekomendēta arī slimības recidīvu ārstēšanā.

Staru terapija

Staru terapija ir metode, kuras pamatā ir virspusēju rentgenstaru vai elektronu staru kūļa iedarbība uz audzēja šūnām.

Šo metodi var pielietot:

• pirmreizēja audzēja ārstēšanā;
• audzēja recidīva ārstēšanā;
• papildus ķirurģiskai ārstēšanai, ja nav izdevies izoperēt visu audzēju.

Pilna audzēja izzušana ir vērojama ~ 90% bazālo šūnu karcinomas gadījumu. Šo metodi var izmantot apvidos, kur ķirurģiska ārstēšana ir tehniski grūta vai neiespējama vai tās rezultātā veidotos nepieņemams audu defekts. Līdz ar to staru terapijai ir nozīmīga loma sejas un kakla bazālo šūnu audzēju ārstēšanā. Starot var apakšējo plakstiņu, lūpas, degunu, ausis – rajonus, kur ķirurģiska ārstēšana radītu ievērojamu defektu. Starot nav vēlams augšējo plakstiņa zonu, jo tas pastāv radzenes keratinizācijas risks (acs viena no slāņiem sabiezēšanās, kas rada redzes traucējumus). Auss un deguna sienas rajonā veidojumi ārstēšanas plāns ir jāveido piesardzīgi, jo skrimslis ir jūtīgs pret staru terapiju un var tikt bojāts. Staru terapija ir laba metode gados vecākiem pacientiem, ļoti lielu galvas matainajā daļā lokalizēto audzēju ārstēšanā.

Šo terapijas metodi neizmanto:

• atkārtoti (tā paša apvidus) recidīva gadījumā;
• Gorlina sindroma gadījumā;
• saistaudu slimību gadījumā.

Metodi cenšas neizmantot gados jauniem pacientiem, jo ilgtermiņā pastāv risks atkārtota audzēja attīstībai (staru terapijas veicināta šajā gadījumā) starojuma apvidū, kā arī ilgtermiņa kosmētiskais rezultāts atsevišķos gadījumos nav tik labs. Parasti vecums, kad tā tiek izvēlēta, ir pacientiem pēc 60 gadiem.

Biežākās staru terapijas blaknes ir:

• starotajos apvidos āda kļūst plānāka, atrofiska;
• teleangektāciju veidošanās (lokāli mazo asinsvadu paplašināšanās);
• reti audu lokāla nekroze (atmiršana).

Lai sasniegtu labāku kosmētisko rezultātu, staru terapiju parasti plāno, pievadot nelielu starojuma devu ik dienas – ilgstošākā laika periodā.

Pētījumos, kur tiek salīdzināts recidīvu risks sejas rajonā lokalizētu, < 4cm diametrā bazālo šūnu audzēju ārstēšanā: recidīvu risks ir: 7.3% (staru terapijas grupā) un 0.7% (ķirurģijas grupā). Vērtējot kosmētisko efektu 4 gadus pēc ārstēšanas, tas tika atzīts par „labu” 87% (ķirurģijas grupā) un 69% staru terapijas grupā.

Medikamentozā terapija

Apmēram 9 gadījumos no 10 bazaliomām, audzēja iemesls ir patoloģisks signāls, kas izraisa patoloģisko bazaliomas šūnu augšanu. Šis signāls rodas šūnas iekšienē un to sauc par Hedžkoka signālceļu. Ir radīts medikaments šī signālceļa pārtraukšanai bazaliomas šūnas iekšienē. Tā rezultātā pataloģiskās šūnas samazinās izmēros un tiek iznīcinātas.

Šos medikamentus izmanto tikai plaši izplatītas un tādas bazaliomas gadījumā, pie kuras nav iespējama operācija vai staru terapija. Par medikamentozo terapiju vairāk iespējams uzzināt pie ārsta ķīmijterapeita.

Profilakse

• Izvairīties no tiešiem saules stariem laikā no plkst. 10.00 līdz apmēram 16.00-17.00 pēcpusdienā

• Uzturoties saulē, valkāt ķermeni nosedzošu apģērbu, lietot saules aizsargkrēmus un valkāt cepures ar platām malām

• Cilvēkiem bez ādas vēžadraudes slimībām un ādas audzējiem anamnēzē lietot saules aizsargkrēmu ar SPF vismaz 20-30, bet indivīdiem ar augstu risku – saules aizsargkrēmu ar SPF 50+

• Cilvēkus ar bazaliomu dzīves vai ģimenes anamnēzē apmācīt slimības atpazīšanā un ādas pašizmeklēšanā, tādējādi samazinot slimības lokālu izplatību

• Indivīdiem ar augstu risku, bērniem, atrodoties noteiktos platuma grādos, un cilvēkiem, kuri strādā, nodarbojas ar sportu vai hobijiem tiešos saules staros, iesaka valkāt speciālus apģērbus, kuros ir iestrādātas šķiedras ar aizsargājošu efektu pret ultravioletajiem stariem

• Rūpīgi sargāt bērnus no ilgstošas uzturēšanās saulē bez ķermeni sedzoša apģērba un cepurītes ar platām malām. Pirms katras iziešanas atklātā saulē bērna ādu rūpīgi iesmērēt ar saules aizsargkrēmu ar SPF 30-50 robežās, jo īpaši izbraucot ar bērnu uz dienvidiem ārpus Latvijas. Optimāli būtu mazus bērnus, kuri vēl nerunā, atklātā saulē nevest

• Saules aizsargkrēmu atkārtoti uzklāt uz ādas ik pēc 2-3 stundām vai pēc peldēšanās vai intensīvas svīšanas.

• Vecākiem un skolotājiem informēt pusaudžus par solāriju kaitīgo ietekmi un mudināt lietot saules aizsargkrēmus ar SPF vismaz 30. Līdz 18 gadu vecumam nav tādu medicīnisku indikāciju, kas prasītu mākslīgā iedeguma radīšanu.