Par slimību
Melanoma ir nopietna ļaundabīga ādas saslimšana. Agrīni atklājot un savlaicīgi ārstējot, ir ļoti laba prognoze, taču tā ir ādas onkoloģiska saslimšana, kas visbiežāk metastazē un kļūst par iemeslu cilvēka bojāejai.
Melanomas attīstībā ļoti liela nozīme ir indivīda ģenētiskiem faktoriem un apkārtējās vides apstākļiem (pakļautība UV stariem). Īpaši aktuāla ir cilvēka pakļautība UV stariem tieši bērnu vecumā.
Cik aktuāla melanoma ir Latvijā?
Pēdējos gados melanomas gadījumu skaits pieaug visās pasaules valstīs, t.s.arī Latvijā, kur pamata iedzīvotāji ir gaišādanie cilvēki. Daudzās valstīs novēro arī ievērojamu mirstības pieaugumu no šī audzēja, bet daudzās valstīs pateicoties labi attīstītai agrīnai diagnostikai novēro gadījumu skaitu pieaugumu un mirstības samazināšanos. Laika posmā no 1985.gada līdz 2015.gadam melanomas gadījumu skaits ir dubultojies. Mūsdienās Latvijā katru gadu diagnosticē nedaudz vairāk par 200 melanomām, diemžēl katru gadu mēs zaudējam ap 90 cilvēku, kuri nomirst no melanomas izraisītām sekām.
Kā rodas melanoma?
Melanoma attīstās no īpašām pigmentu sintezējošām šūnām - melanocītiem. Agrīni atklājot un savlaicīgi ārstējot, ir ļoti laba prognoze, taču tā ir ādas onkoloģiska saslimšana, kas bieži metastazē un kļūst par iemeslu cilvēka bojāejai.
Kādā vecumā?
Melanoma ir audzējs, kas pamatā novērojams vecumā pēc 50 gadiem. Bet pēdējos gados melanoma tiek diagnosticēta gados arvien jaunākiem cilvēkiem. Vecuma grupā starp 20 un 30 gadiem melanoma ir biežākais ļaundabīgais audzējs starp visiem audzējiem šajā vecuma grupā.
Melanomas attīstības veiconošie faktori
Faktori, kuri attiecas uz pašu cilvēku:
- Cilvēki ar I, II un III ādas fototipu
- Cilvēki ar gēniem, kuri nosaka gaišu un rudu matu krāsu, gaišas acis
- Cilvēki, kuriem no dzimšanas ir lieli iedzimtie nevusi
- Ne-melanoma ādas audzēji dzīves laikā (bazalioma, plakanšūnu karcinoma) pašam cilvēkam
- Pirmsvēža ādas veidojumi (aktīniskās keratozes un Bouena slimība)
- Ja uz ādas ir vairāk par 50 pigmentētiem veidojumiem
- Melanoma paša cilvēka dzīves laikā
- Melanoma asins radiniekiem (vecāki, vecvacāki, brāļi, māsas, onkuļi, tantes). Jo tuvāka radniecības pakāpe, jo augstāks risks. Sieva un vīrs nav asinsradinieki!
- Imūnsupresīvie stāvokļi (autoīmūnās saslimšanas, onkoloģiskās saslimšanas, medikamentu lietošana, HIV)
- Ģenētiskie stāvokļi, piemēram, xeroderma pigmentosum
Faktori, kuri attiecas uz apkārtējo vidi (šos faktorus dzīves laikā ir iespējams pilnīgi novērst)
- Pakļautība UV starojumam - darbs, hobijs, dažu slimību ārstēšana
- Saules apdegumi bērnībā un jaunībā
- Solārija apmeklēšana
Vai melanoma ir tikai ādas audzējs?
Vairums (> 90%) melanomu attīstās ādā un ievērojami retāk – acī, gļotādās, centrālā nervu sistēmā vai apzarnī. Visās minētās vietās atrodami melanocīti, šūnas no kurām spēj attīstīties melanoma. Primāra melanoma līdz 80% gadījumu var attīstīties kā jauns veidojums (de novo) pilnīgi veselā ādā vai 20% gadījumu uz iepriekšēja pigmentēta veidojuma fona, saulei atklātās un saulei neatklātās ķermeņa daļās.
Pastāv ievērojamas atšķirības un arī slimības gaitas prognoze starp agrīnu melanomu un advancētu (metastazējošu) melanomu.
Melanomas pazīmes – sūdzības un simptomi
- Melanoma savas attīstības sākumā ir pilnīgi bez simptomiem. Attīstīta melanoma uzrāda ādas izmaiņas un dažādas sajūtas.
- Nepieciešams pievērst uzmanību sekojošām ādas veidojuma izmaiņām:
- Forma – simetriski vai asimetriska (vienai veidojuma malai ir jābūt vienādai ar otru)
- Robežas – veidojumam pa visu perimetru jābūt līdzīgām robežām
- Krāsa – vienmērīgs vai nevienmērīgs
- Izmērs – lielāks par 6 mm
- Virsmas izskats – kreveles, mitrošana, asiņošana no virsmas
- Sajūtas – nieze, sāpes, sūrstoša sajūta
- Svarīga pazīme ir veidojuma pastāvēšanas laiks
- “Neglītā pīlēna pazīme” – vai veidojums ir atšķirīgs no citiem uz ādas redzamiem veidojumiem