lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Diagnostika

Simptomi

Zarnu vēža simptomi atkarīgi no audzēja lokalizācijas un stadijas. Taču līdzīgi simptomi var rasties arī citu slimību gadījumā. Nozīmīgs ir fakts, ka nereti simptomi rodas tikai vēlīnās vēža stadijās.

Biežākie simptomi ir šādi:

  • asinis izkārnījumos,
  • daudz gļotu izkārnījumos,
  • vēdera izejas pārmaiņas – šķidra vēdera izeja vai aizcietējums,
  • sāpes vēderā,
  • ķermeņa masas samazināšanās,
  • vājums, nespēks.

Taču neviens no šiem simptomiem nav specifisks tikai kolorektālā vēža gadījumā. Piemēram, asinis izkārnījumos var rasties hemoroīdu gadījumā, bet caureju var izraisīt resnās zarnas infekcija.

Ja asiņošanu izraisījis audzējs, tā parasti noris lēni daudzu mēnešu garumā. Šajā gadījumā cilvēks var pat nenojaust, ka zaudē asinis, un galvenās sūdzības ir par elpas trūkumu, nogurumu un reiboni, kas būtībā ir anēmijas simptomi. Kad audzējs izaug liels, tas var pilnīgi aizsprostot zarnu. Šādā gadījumā nosprostojums vai ievērojams sašaurinājums aizkavē izkārnījumu un zarnu gāzu pārvietošanos, tāpēc vēders uzpūšas. Barības masai nav iespēju tikt cauri blokādei, tā krājas zarnā, sāk uzsūkties ne tikai ūdens un pārtikas vielas, bet arī toksīni, kas izraisa sliktu dūšu un vemšanu. Šādos gadījumos nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo spiediena palielināšanās zarnā var izraisīt tās plīsumu un viss zarnu saturs nonākt vēdera dobumā, radot dzīvībai bīstamu akūtu ķirurģisku patoloģiju, ko sauc par peritonītu.

Izmeklēšana

Pacientiem ar iespējamiem zarnu vēža simptomiem nekavējoties jāveic izmeklēšana. Izmeklējot ar roku, taisnajā zarnā iespējams sataustīt patoloģisku masu, kas var liecināt par taisnās zarnas vēzi tuvu anālai atverei. Taču, lai aplūkotu zarnas segmentus tālāk aiz taisnās zarnas vai apstiprinātu audzēja masas esamību taisnajā zarnā, nepieciešami attēldiagnostikas izmeklējumi.

Endoskopija, ko zarnu izmeklēšanas gadījumā sauc par kolonoskopiju, ir galvenā izmeklēšanas metode, ko izmanto zarnu vēža diagnosticēšanai. Tā ir ambulatori veicama procedūra, kuras laikā taisnās un resnās zarnas iekšpuse tiek apskatīta ar speciālas zondes (endoskopa) palīdzību. Endoskops ir garš, lokans šķiedroptisko kvarca šķiedru kūlis aptuveni pirksta resnumā. Šis instruments tiek ievietots taisnajā zarnā. Ar nelielu gaisa daudzumu lokzarna tiek izplesta, lai ārsts var aplūkot tās klājaudus (attēls redzams video monitorā). Ja kādas zarnas rajons jāvērtē detalizētāk, cauri skopam zarnā ievada instrumentu nesāpīgas biopsijas jeb audu parauga iegūšanai. Šie audi tiek nosūtīti uz laboratoriju analīzēm. Audu biopsijas mikroskopiska analīze ir būtiski nepieciešama diagnozes noteikšanai un zarnu vēža stadijas noteikšanai.

Kolonoskopijā var aplūkot visu lokzarnu, bet cits izmeklēšanas veids – sigmoidoskopija ļauj apskatīt apakšējo lokzarnas trešdaļu, taisno zarnu un S-veida zarnu. Pieejami divu veidu instrumenti – rektoskops un lokans sigmoidoskops. Rektoskopu izmanto slimniekiem, kam zarnas nav sagatavotas izmeklēšanai, proti, zarnas apakšdaļa nav iztīrīta ar caurejas līdzekļu vai klizmas palīdzību. Taču ar rektoskopu var apskatīt tikai aptuveni 20 cm no taisnās zarnas, savukārt lokanais sigmoidoskops ir daudz sarežģītāk un grūtāk lietojams, taču ļauj iegūt lielākās lejupējās lokzarnas daļas un taisnās zarnas attēlu. Ja attēldiagnostikas izmeklējumi norāda, ka nepieciešama sīkāka izmeklēšana, jāveic pilnā kolonoskopija ar biopsiju.

Ir ļoti svarīgi zarnu vēzi atšķirt no Krona slimības un smaga nespecifiskā čūlainā kolīta (jāatzīmē, ka abas slimības ir zarnu vēža riska faktori). Smaga nespecifiskā čūlainā kolīta gadījumā endoskopiski saskatāmas raksturīgas pazīmes – gļotādas vispārējs iekaisums, tūska, gļotādas trauslums ar saasiņojumiem. Krona slimības gadījumā atkārtoti čūlu veidošanās cikli, kas mijas ar sadzīšanas periodiem, vietām izraisa gļotādas rajonu pacelšanos, kas līdzinās polipiem un tiek saukti par neīstajiem jeb pseidopolipiem. Endoskopiski saskatāma Krona slimības raksturīga pazīme ir tipisks, bruģim līdzīgs gļotādas izskats.

Bārija klizma (jeb gaisa kontrasta bārija klizma) ir rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, ko izmanto lokzarnas attēla iegūšanai. Divas dienas pirms bārija klizmas pacientiem jāievēro ļoti viegla, galvenokārt šķidra diēta, bet vakarā pirms izmeklēšanas jāieņem caurejas līdzeklis. Izmeklēšanas dienā ievada bārija klizmu, lokzarnā iesūknē gaisu un izdara vēdera rentgenuzņēmumu.