lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Plaušu uzbūve

Plaušas ir mīksts, sūkļveidīgs, konusveida pāra orgāns. Plaušas nodrošina elpošanu – ogļskābās gāzes un skābekļa apmaiņu. Tā kā plaušas ir organisma iekšējā vide, kas nemitīgi saskaras ar ārējo, tai ir labi pielāgota un specializēta uzbūve ne tikai gāzu apmaiņai, bet arī aizsardzībai – elpceļos tiek aizturēti un izvadīti ārā dažādi ieelpotie infekcijas izraisītāji, putekļi un dūmi. Labo plaušu veido trīs daivas, kreiso plaušu – divas daivas. Gaiss līdz plaušām nokļūst caur deguna dobumu, rīkles dobumu, balseni un elpvadu – traheju. Traheja sadalās divos lielajos bronhos – labajā un kreisajā. Lielie bronhi sadalās sīkākos un izveido bronhu koku. Katrs šā koka zariņš ir atbildīgs par nelielu norobežotu plaušas daļu – segmentu. Bronhu mazākie zariņi, ko sauc par bronhiolām, pāriet alveolās, kur notiek skābekļa un ogļskābā gāzes apmaiņa. Plaušās nav muskuļu, tāpēc tās nevar izplesties vai sarauties pašas, bet to struktūra ļauj sekot elpošanas kustībām. Elpošanas kustības veic starpribu muskuļi un diafragma.

Lai atvieglotu plaušu kustības, tās aptver pleira – apvalks, kas sastāv no divām lapām – parietālās un viscerālās pleiras.

Parietālā pleira ir pievienota krūškurvja sienai. Viscerālā pleira piestiprinās pie katras plaušas ārējās virsmas. Starp abām pleiras lapām veidojas neliela telpa, ko sauc par pleiras dobumu. Pleiras dobumā ir nedaudz ūdeņaina šķidruma, ko sauc par pleiras šķidrumu. Tas novērš berzi un satur kopā pleiras virsmas ieelpas un izelpas laikā.

Dziļo elpceļu šūnu struktūra ir pietiekami specializēta un labi piemērota elpošanai. Visi elpceļi izklāti ar epitēliju, kas ir īpaši pielāgotas šūnas, lai veiktu vairākas svarīgas funkcijas:

  • aizsardzību;
  • gļotu sekrēciju;
  • kairinošu vielu izvadīšanu;
  • imūnreakcijas uzsākšanu.

Epiteliālo audu veids ir atšķirīgs dažādās elpceļu vietās. Lielāko daļu elpceļu gļotādas veido skropstiņepitēlijs. Šīs šūnas ir vertikālas, izkārtotas vienā slānī ar skropstiņām uz elpceļu pusi. Skropstiņas vienmēr kustas virzienā uz āru. Sīkāku elpceļu gļotādu veido epitēlijs bez skropstiņām.

Elpceļu epitēlijā ir arī dziedzeri – kausveida šūnas. Tās ir specializētas šūnas, kas ražo un izdala gļotas. Šo šūnu producētās gļotas nepieciešamas, lai mitrinātu epitēlija virsmu un mehāniski aizsargātu gļotādu.

Gļotas ir lipīgas, tāpēc tās piesaista ieelpotos mikroskopiskos svešķermeņus un pēc tam tos izvada ar skropstiņepitēlija palīdzību.