lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Diagnostika

Olnīcu vēža skrīnings

Līdz šim brīdim nav atklātas izmaksu efektīvas skrīninga programmas olnīcu vēža diagnostikai.
Pacientēm ar olnīcu vēzi ģimenē (īpaši, ja zināma BRCA1, BRCA2 gēnu mutācijas vai Linča sindroms) ir rekomendējama ārsta ģenētiķa konsultācija risku izvērtēšanai.

Olnīcu vēža diagnozes apstiprināšana

1) ginekoloģiskā izmeklēšana – izvērtē audzēja masu mazajā iegurnī, tās fiksāciju pie apkārt esošajām struktūrām;

2) vispārējā pacientes stāvokļa izvērtēšana – ascīta (šķidrums vēdera dobumā), pleirīta (šķidrums telpā ap plaušām) pazīmju izvērtēšana, limfmezglu un aknu palielinājuma izvērtēšana;

3) radioloģiskā izmeklēšana:

  • transvagināla ultrasonoskopija, ultrasonogrāfija vēdera dobumam, plaušu rentgenogrāfija;
  • datortomogrāfijas izmeklējumi mazajam iegurnim, vēdera dobumam, plaušām, lai izvērtētu slimības izplatību, stadiju un plānotu ārstēšanu;
  • magnētiskās rezonanses izmeklējums mazajam iegurnim (pēc īpašām indikācijām); 
  • PET-CT (pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējums) – netiek rekomendēts izmantot rutīnā stadijas noteikšanai, tomēr var pielietot metaboli aktīvu onlnīcu audzēju izplatības izvērtēšanai (piemēram, sīkšūnu olnīcu audzēja gadījumā); 

4) audzēju marķieri:
Daži olnīcu audzēji producē substances, kuras tiek dēvētas par audzēju marķieriem un ir iespējams noteikt asins analīzēs.
Viens no tiem ir audzēja antigēns 125 (CA 125), kuru ārsts var nozīmēt izmeklēt, aizdomīgu mazā iegurņa masu gadījumā. Pēc diagnozes precizēšanas (histoloģiski – izmeklējot audu paraugu), minēto marķieri dažām sievietēm var izmantot novērošanas periodā, terapijas efektivitātes orientējošai izvērtēšanai.

Germinogēno šūnu audzēju gadījumā marķieri, kas tiek noteikti asinīs ir: cilvēka horiongonadotropīns (hCG), alfa-fotoproteīns (AFP) un laktātdehidrogenāze (LDH).

Ja pacientei ir virilizācijas pazīmes (ārējās pazīmes, kas raksturīgas vīriešiem) vai Kušinga sindroma pazīmes – papildus var noteikt: androgēnus un kortizolu.

Granulozo šūnu audzēju gadījumā var noteikt estradiola, inhibīna līmeni, Sertoli-Leidiga šūnu audzēju gadījumā – testosteronu.
Ja olnīcās ir diagnosticēts neiroendokrīns audzējs, marķieri, kuru var nozīmēt analīzēs ir – neirospecifiskā enolāze (NSE).

5) Histoloģiskā izmeklēšana. 
Histoloģiskā audu materiāla izmeklēšana (ar mikroskopu tiek analizēts audu paraugs, šūnas, kas iegūtas operācijas laikā) apstiprina diagnozi, sniedz informāciju par audzēja specifiskiem raksturlielumiem: histoloģisko apakštipu (pēc WHO – Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajiem kritērijiem), palīdz precīzi noteikt audzēja stadiju.