lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Ārstēšana

Lai izvēlētos pacientam piemērotāko ārstēšanas taktiku tiek ņemti vērā vairāki audzēju un pacientu raksturojošie faktori:

a) pacientu raksturojošie faktori:

  • vecums;
  • reproduktīvā anamnēze, menopauzes status;
  • jaunām meitenēm: vai ir sākusies pubertāte;
  • ģimenē olnīcu, krūts un citi audzēji;
  • pacientes citas slimības, to ārstēšanā izmantojamie medikamenti;
  • vispārējais pacientes veselības stāvoklis un sūdzības;
  • klīnisko izmeklējumu rezultāti;
  • laboratoro izmeklējumu rezultāti (kas parāda asins šūnu sastāvu, aknu un nieru funkcionālās spējas);

b) audzēju raksturojošie faktori:

  • stadija (stadija tiek norādīta atbilstoši Starptautiskās Ginekologu un Dzemdību speciālistu federācijas izstrādātiem kritērijiem – angliski tās nosaukums ir International Federation of Gyneacology and Obstetrics: kas saīsinājumā ir FIGO). Skaidrojumu, kā tiek izvērtēta slimības izplatība – skatīt 1. tabulā. 
  • histoloģiskais apakštips.
StadijaAudzēja izplatība
I Audzējs norobežots olnīcās
IA Audzējs norobežots vienā olnīcā; nav ascīta ar malignām šūnām; nav audzēja uz olnīcas kapsulas virsmas, intakta kapsula
IB Audzējs norobežots abās olnīcās; nav ascīta ar malignām šūnām; nav audzēja uz olnīcu kapsulu virsmas, intaktas kapsulas
IC Audzējs IA vai IB stadija, bet ar audzēja izplatību uz vienas vai abu olnīcu virsmām vai audzēja kapsulas/u ruptūru, vai ascītā ar malignām šūnām, vai pozitīvi peritoneālie skalojumi, kas satur malignas šūnas
II Audzējs vienā vai abās olnīcās ar pāreju uz iegurņa orgāniem
IIA Audzēja pāreja un/vai metastāzes dzemdē un/vai olvados
IIB Audzēja pāreja uz citiem orgāniem mazajā iegurnī
IIC Audzējs IIA vai IIB stadijā, bet ar , bet ar audzēja izplatību uz vienas vai abu olnīcu virsmām vai audzēja kapsulas/u ruptūru, vai ascīts ar malignām šūnām, vai pozitīvi peritoneālie skalojumi, kas satur malignas šūnas
III Audzējs vienā vai abās olnīcās ar histoloģiski apstiprinātu audzēja izplatību ārpus mazā iegurņa un/vai pozitīviem limfmezgliem. Virspusējas metastāzes uz aknu virsmas tiek pieskaitītas III stadijai.
IIIA Audzējs lokalizēts mazajā iegurnī, negatīvi limfmezgli, bet histoloģiski pierādīti mikroskopiski audzēja implanti vēdera dobuma vēderplēvē vai implanti tievo zarnu apzarņos vai taukplēvē
IIIB Audzējs lokalizēts mazajā iegurnī, negatīvi limfmezgli, bet histoloģiski pierādīti audzēja implanti vēdera dobuma vēderplēvē vai implanti tievo zarnu apzarņos vai taukplēvē, kas nepārsniedz 2cm lielākajā diametrā
IIIC Audzēja lokalizēts mazajā iegurnī, bet histoloģiski pierādītas audzēja metastāzes vēdera dobumā, kas pārsniedz 2cm lielākajā diametrā un/vai histoloģiski pierādītas metastāzes reproperitoneālajos limfmezglos
IV Audzējs izejošs no vienas vai abām olnīcām ar attālām metastāzēm. Ja pleiras telpā ir izsvīdums, malignitāte ir jāpierāda vismaz citoloģiski. Metastāzes aknu parenhīmā atbilst IV stadijai.

1. tabula. „Vadlīnijas ginekoloģijas onkoloģisko saslimšanu diagnostikai, stadijas noteikšanai, ārstēšanai un novērošanai” 2011.g.

Piemērotākās ārstēšanas metodes izvērtēšana individuālam pacientam notiek multidisciplinārā konsīlijā. Tajā piedalās vairāki speciālisti – ķirurgi, ķīmijterapeiti un staru terapeiti. Lēmuma pieņemšanā ir nozīme iepriekš minētajiem pacientu un audzēju raksturojošiem faktoriem.

Terapijas plāns FIGO I un IIA stadijas pacientēm

Šajās stadijās audzējs ir norobežots olnīcā (I stadija) vai olnīcās, dzemdē un olvados (IIA). Aptuveni ¼ daļā gadījumu olnīcu vēzis tiek diagnosticēts I vai II stadijā. Tā kā audzējs nav izplatījies ārpus mazā iegurņa, terapijas mērķis ir ķirurģiski izoperēt audzēju un orgānus, kur tas ir izplatījies.
I stadijas pacientēm ar papildus riska faktoriem pēc operācijas papildus tiek nozīmēta ķīmijterapija (tiek dēvēta par adjuvantu ķīmijterapiju), lai mazinātu audzēja progresijas / recidīva risku.

Visām pacientēm slimības II stadijā ir indicēta adjuvanta ķīmijterapija.

Terapijas plāns FIGO IIB un IIIC stadijas pacientēm

Šajās stadijās audzējs ir izplatījies ārpus dzemdes, olvadu robežām vēdera dobumā un / vai retroperitoneāli lokalizētos limfmezglos.
Trīs ceturtdaļas no visām olnīcu vēža pacientēm tiek atklātas slimības III un IV stadijā. Vēlīnu olnīcu vēža stadiju gadījumā bieži ir novērojama simptomātika intraabdominālas audzēja izplatības dēļ. Plašā audzēja izplatība pa vēdera dobumu var ietekmēt pacientes vispārējo stāvokli un piemērotību ķirurģiskai ārstēšanai.

Tā kā audzējs ir izplatījies ir grūti vai tehniski neiespējami izoperēt visus audzēja audus – tādēļ operācijas mērķis ir pēc iespējas samazināt audzēju šūnu skaitu, iedarbojoties uz atlikušajām ar ķīmijterapiju un arvien biežāk šādām pacientēm ķīmijterapija tiek nozīmēta pirms operācijai, lai pēc iespējas samazinātu audzēja masu un panāktu maksimālu efektu operācijas laikā vai panāktu operabilitāti.

Terapijas plāns FIGO IV stadijas pacientēm

Ap 15% olnīcu vēža pacientes tiek diagnosticētas IV stadijā (metastātiskas slimības stadijā). Ņemot vērā pacientes vispārējo stāvokli un slimības izplatību, terapijas principi ir līdzīgi kā III stadijas pacientiem – maksimāla audzēja masas samazināšana operatīvā ceļā, sākotnēja ķīmijterapija ar sekojošu audzēja masas samazināšanu, tikai ķīmijterapija vai atsevišķām pacientēm simptomātiska terapija.

Operācija - galvenie riski un iespējamie sarežģījumi

Operācija tiek veikta vispārējā anestēzijā (atsāpināšanā), komplikācijas ir reti sastopamas un vairāk izklāstīs ķirurgs pirms operācijas.
Pirms operācijas pacienta vispārējo stāvokli vērtē arī anesteziologs, kurš ņem vērā iespējamos – vēnu trombozes riska faktorus, sirdsdarbības un elpošanas problēmas, izvērtē asiņošanas un infekcijas risku, nozīmē atbilstošus medikamentus pirms operācijas periodā.
Olnīcas, olvadi, dzemde, limfvadi ir lokalizēti mazajā iegurnī – šajā pat rajonā atrodas urīnpūslis, lielie asinsvadi un daļa zarnu. Ja audzējs ir izplatījies uz minētajām struktūrām, ķirurgs var pieņemt lēmumu paplašināt operācijas apjomu.
Operācijas laikā, ja tiek izņemti limfmezgli, kas atrodas gar lielajiem asinsvadiem, var tikt traucēta limfas attece no kājām, kas izpaužas ar kāju tūsku.

Reproduktīvās funkcijas zudums

Standarta operācija olnīcu vēža pacientiem ietver – abu olnīcu, olvadu un dzemdes ķirurģisku izoperēšanu, līdz ar to pēc operācijas pacientēm nevar iestāties vairs grūtniecība, tās nav spējīgas iznēsāt bērnu.

Īpaši izvēlētai pacienšu grupai (ņemot vērā audzēja izplatību, pacientes vecumu un pacientes vēlmes plānot turpmāk grūtniecību) – ir iespējams veikt dzemdi un vienas puses olnīcu saglabājošu operāciju.

Periodā pēc operācijas, tā kā tiek izoperētas abas olnīcas, dzemde – vairs nav menstruālajam ciklam raksturīgās asiņošanas un netiek producēti sievišķie dzimumhormoni (estrogēns) - attīstās menopauzei raksturīgie simptomi.

Mazā iegurņa orgānu funkciju izmaiņas

Pacientēm ar izplatītu slimību, operācijas laikā, cenšoties pēc iespējas samazināt audzēja masu, reizēm ir nepieciešama daļas no vēderā esošajiem orgāniem operatīva terapija (izņemšana kopā ar audzēja masu).Zarnu trakta daļas, žultspūšļa, daļu aknu izoperēšana var radīt gremošanas traucējumus. Dažreiz zarnu trakta caurejamības nodrošināšanai ir nepieciešama stomas izveide.Liesas izņemšanas operācijas laikā padara pacienti uzņēmīgāku pret noteiktām infekcijas slimībām, atbilstoši pēcoperācijas periodā tiek nozīmēta antibakteriālā terapija un vakcinācija. 

Retāk ir nepieciešams izoperēt daļu no urīnpūšļa, mazinās tā apjoms un iespējas uzkrāt urīnu, urinācija var kļūt biežāka. Tomēr nepieciešamība veikt šo procedūru ir reta.

Ķīmijterapijas blaknes

Ķīmijterapijas blakus parādības ir bieži sastopamas. Tas kādas blaknes tiks novērotas katram pacientam individuāli ir atkarīgs no izvēlētajiem medikamentiem, ievades biežuma, pacientes sākotnējā veselības stāvokļa. Plašāku informāciju par izvēlētās terapijas iespējamajām blaknēm sniegs ārstējošais ķīmijterapeits.

Biežāk sastopamās blaknes olnīcu vēža pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju:

  • matu izkrišana (izņemot, ja tiek lietots tikai Karboplatīns, tad šī parādība ir reta);
  • samazināts asins šūnu daudzums (mazinoties par imunitāti atbildīgām šūnām – leikocītiem, pacients kļūst uzņēmīgāks infekcijas slimībām, mazinoties eritrocītiem, hemoglobīnam – var parādīties anēmijai raksturīgie simptomi: nespēks, elpas trūkums pie slodzes, mazinoties trombocītu skaitam – var parādīties zilumi, sīkas punktveida pārmaiņas uz ādas, retāk asiņošana);
  • nogurums;
  • slikta dūša, šķebināšana, reti vemšana; 
  • pirkstgalu, pēdu tirpšana, jūtības samazināšanās (perifēra neiropātija);
  • garšas sajūtu zudums, pārmaiņas, metāliska garša mutē;
  • sāpes locītavās, muskuļos; 
  • čūlas mutes dobumā; 
  • ādas iekaisums / ādas pārmaiņas intravenozo sistēmu ievades vietā; 
  • sejas piesārtums; 
  • diareja.

Retāk sastopamas blaknes:

  • aknu darbības pārmaiņas (tiek noteikta asins bioķīmiskajās analīzēs);
  • klepus, elpas trūkums, sāpes krūtīs (bleomicīnu saturošas terapijas gadījumā);
  • aizcietējumi;
  • neskaidra redze; 
  • asinsspiediena pazemināšanās (var radīt galvas reiboņus); 
  • sirds ritma palēnināšanās; 
  • sāpes vēderā;
  • alerģiska reakcija uz kādu no ķīmijterapijas preparātiem; 
  • - galvassāpes.

Mērķterapija olnīcu vēža pacientēm

Papildus standartā nozīmētajai ķīmijeterapijas shēmai, atsevišķas pacienšu grupas tiks informētas par mērķterapijas preparātu pievienošanas lietderību terapijas shēmai vai pēc pabeigtās ķīmijterapijas.

Šobrīd olnīcu vēža pacientēm ir pieejami divu grupu preparāti:

1) VEGF jeb vaskulārā endotēlija augšanas faktora inhibitori – šie medikamenti ir monoklonāla antiviela (rūpnieciski sagatavota olbaltumviela, kas tiek ievadīta intravenozi – sistēmu veidā), šo medikamentu darbības princips pamatojas uz spēju samazināt audzējā esošo asinsvadu daudzumu un jaunu asinsvadu augšanu. Audzēja šūnām tiek mazināta skābekļa un barības vielu piegāde, šūnas iet bojā; 

2) PARP inhibitori – piemēroti tikai īpaši atlasītai pacienšu grupai (BRCA mutācijas pozitīvām, uz platīna preparātus saturošas ķīmijterapijas shēmas jūtīgām, ja panākta slimības stabilizācija vai remisija). Šie preparāti ir iekšķīgi lietojami, darbojas šūnās kodolu līmenī, izraisot audzēja šūnu bojāeju.

Novērošana pēc terapijas

Pēc terapijas pacientēm nereti saglabājas nemiers, miega traucējumi, depresija, kuru korekcijai nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu un nepieciešamības gadījumā ar psihoterapeitu vai pacientu atbalsta grupām.

Dzīvības koks: www.dzivibaskoks.lv

Var būt pazemināta apetīte, vispārējs nespēks, koncentrēšanās grūtības.

Novērošanas vizīšu galvenais mērķis ir savlaicīgi noteikt slimības recidīvu un savlaicīgi nozīmēt turpmāko terapiju.

Ginekologa apmeklēšana un ginekoloģiskā izmeklēšana ir nepieciešama ik 3 mēnešus pirmos 2 gadus, ik 4 mēnešus no 3 – 6 gadam.
Tiek sekots līdzi arī onkomarķieriem analīzēs, tomēr nozīmīgākais slimības recidīva noteikšanai ir kompjūtertomogrāfijas izmeklējums, kurā precīzi ir redzama slimības izplatība.

Papildus informācija un lasāmviela:
www.esmo.org un www.nccn.org