lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Par slimību

Ādas plakanšūnu vēzis (karcinoma) ir ādas epidermas slāņa keratinocītu ļaundabīgs audzējs. Tas ir otrs biežākais keratinocītu izcelsmes ādas ļaundabīgais audzējs pēc bazaliomas, taču, atšķirībā no bazaliomām, plakanšūnu ādas audzējiem ir lielāks metastazēšanās potenciāls.

Kā rodas plakanšūnu karcinoma

Vīrieši slimo biežāk nekā sievietes un audzēja gadījumu skaits pieaug novecojot. Šī slimība ļoti reti ir sastopama līdz 45 gadu vecumam, kaut arī pēdējos gados vērojama tendence saslimt arī gados jaunākiem cilvēkiem. Pēc 75 gadu vecuma sastopamība ir 5-10 reizes lielāka nekā jaunākiem cilvēkiem un 50-300 reizes lielāka nekā cilvēkiem līdz 45 gadu vecuma.

Riska grupas

Slimība biežāk skar gaišādainus cilvēkus, ar gaišiem vai rudiem matiem. Būtiska nozīme ir uzkrātam (kumulatīvam) saules starojumam visa mūža garumā un mazākā mērā ādas plakanšūnu vēža risku ietekmē atsevišķas saules apdeguma epizodes dzīves laikā.
Indivīdi ar pirmsvēža ādas veidojumiem – aktīniskām keratozēm.

  • Dzīves laikā darbs ārpus telpām (celtnieki, dārznieki, sētnieki)
  • Hobiji ārpus telpām (piemājas dārzs, makšķerēšana, kaitošana, golfs, alpīnisms)
  • Cilvēki ar I, II un III ādas fototipiem
  • Smēķētāji 
  • Imūnās sistēmas nomākums (imūnsupresija) 
  • Cilvēki pēc orgānu transplantācijas
  • Ģenētiskās saslimšanas – xeroderma pigmentosum

Cilvēka papilomas vīruss (HPV) un ādas vēzis

  • Pie ādas plakanšūnu vēža riska faktoriem pieder kontakts ar arsēnu un tā savienojumiem un HPV (human papiloma virus – cilvēka papilomas vīrusu). Novērots, ka dermatoonkogēnie HPV tipi visbiežāk ir HPV-16, HPV-18 un HPV-31, bet HPV-33, HPV-35, HPV-39, HPV-40, HPV-51 un HPV-60 ir saistīti ar epitēlija displāziju un invazīvām plakanšūnu karcinomām. Plakanšūnu karcinomās atrod arī HPV-5, HPV-8 un HPV-9 apakštipus

Veicinošie faktori

  • Dzīves laikā uzkrātais saules apstarojums ir visbūtiskākais ādas plakanšūnu vēzi veicinošais vides faktors
  • Risku pastiprina indivīda sauļošanās paradumi 
  • Ādas tips (gaišādaini, vasarraibumaini un gaišmataini vai rudmataini cilvēki ar gaišām acīm), 
  • Vecums un saules apdegumi dzīves laikā 
  • Vairums ādas plakanšūnu audzēju attīstās saulei atklātās ķermeņa vietās – uz galvas, kakla un augšējām ekstremitātēm. Noskaidrots, ka UVB ir bīstamāks par UVA tieši šī audzēja patoģenēzē 
  • Ļoti retos gadījumos – saskarsme ar arsēnu vai aromātiskiem ogļūdeņražiem (darvā, kvēpos), kas var ierosināt, piemēram, tādu vēždraudes patoloģiju kā arsēnisko keratozi. 
  • Rētaudi – retos gadījumos uz rētaudu fona (apdegumi, sarkanā vilkēde jeb lupus vulgaris, venozā sastrēguma trofiskās čūlas, hidradenitis suppurativa) pēc vairākiem gadiem var attīstīties samērā agresīvas formas ādas plakanšūnu vēzis 
  • Imūnsistēmas nomākums gan saistībā ar slimībām (limfoma, leikoze, HIV, AIDS), gan orgānu transplantāciju (risks atkarīgs no transplantētā orgāna un laika, kas pagājis kopš transplantācijas (salīdzinoši vislielākais risks ir pacientiem pēc sirds un plaušu transplantācijas) un ilgstošu imūnsupresīvu terapiju. 
  • Smēķēšana, īpaši attiecībā uz lūpu un mutes dobuma plakanšūnu audzējiem. Izčūlojums uz lūpas, kas palaikam asiņo, ir sevišķi aizdomīgs uz plakanšūnu vēzi.
  • Ozona slāņa sašaurināšanās 
  • Psoralēna un UVA (PUVA) terapija psoriāzes ārstēšanai anamnēzē 
  • Xeroderma pigmentosum – reta ģenētiska patoloģija, kas predisponē uz ādas ļaundabīgo audzēju attīstību, tai skaitā plakanšūnu karcinomu 
  • Īpašā audzēja nomācējgēna p53 mutācija 
  • Pozitīva ģimenes anamnēze

 Saules (aktīniskās) keratozes – plakanšūnu vēža priekšvēstnesis

Sākotnēji to mēdza dēvēt arī par solāro vai senīlo keratozi (AK). Pats nosaukums liecina par veidošanās iemeslu – saules insolācija. AK atgādina raupju, izplūdušu sārtu plakanu ādas rajonu, kas klāta ar dzeltenīgu zvīņojumu. Lai arī tikai 1% AK transformējās ādas plakanšūnu karcinomā, gandrīz 60% karcinomas attīstās tieši no aktīniskām keratozēm. AK visbiežāk atrodamas uz pārsauļotas galvas (īpaši vīriešiem ar plikpaurību), ausīm, kakla, rumpja augšdaļas ādas un ekstremitātēm. Sāpīgums, asiņošana vai palpējams infiltrāts parasti norāda uz iespējamu ļaundabīgu transformāciju un ir nepieciešama veidojuma biopsija.