lv ru
Informatīvais portāls par onkoloģiju
burtu izmērs: 1 2 3

Ārstēšana

Ķirurģiskā ārstēšana

Ķirurģiska audzēja ekscīzija (izgriešana) ir augsti efektīva terapijas metode plakanšūnu ādas vēža ārstēšanā un vēsturiski visbiežāk pielietotā.

Plakanšūnu ādas vēža gadījumā operācijas laikā ir nepieciešama 4 – 6 mm atkāpe veselajos audos, lai mazinātu iespēju audzēja šūnām palikt organismā.

Sejas rajonā lokalizēto vai plašu audzēju gadījumā var būt nepieciešama ādas defekta nosegšana ar ādas lēveri (dzīvotspējīgi ādas, zemādas slāņa audi), kas ņemts no citas pacienta ķermeņa daļas.

Sejas apvidū lokalizētam plakanšūnu ādas vēzim ir raksturīga subklīniska (apskates, izmeklēšanas laikā nekonstatēta) plašāka izplatība, nekā citur lokalizētiem audzējiem.

Pēc standarta ķirurģiskas operācijas, ja audzēja izmēri ir nelieli, kosmētiskais efekts parasti ir labs. Lielu audzēju gadījumā papildus var būt nepieciešama ādas, zemādas audu transplantēšana no kādas cita ķermeņa daļas, kas protams ietekmē dzīšanu un kosmētisko rezultātu.

Krioterapija

Krioterapija ir metode, kad audzēja audi tiek iznīcināti, izmantojot šķidro slāpekli. Pirms šīs procedūras ir vēlama veidojuma biopsijas veikšana, lai apstiprinātu diagnozi histoloģiski.

Metodes efektivitāte ir atšķirīga un ļoti atkarīga no ārsta zināšanām un pieredzes. Pieredzējuša speciālista gadījumā recidīvu risks ir zems ~ 1%, tomēr citos pētījumos, kur salīdzināts 2 gadu recidīvu risks krioterapijas grupā (39%) un staru terapijas grupā (4%) atšķirība ir būtiska.

Pēc krioterapijas audu defekts parasti dzīst ar nelielu apkārtējo audu iestiepumu un kosmētiskais efekts ir labs.

Plakanšūnu ādas vēža pacientiem šo metodi var pielietot agrīnu, plānu (neinvazīvu) audzēju gadījumā, ja operācija nav iespējama. Metode netiek rekomendēta audzēju gadījumā, kas lokalizēti: deguna, ausu, plakstiņu, galvas matainajā daļā, kāju ādas rajonos.

Staru terapija

Staru terapija ir metode, kuras pamatā ir virspusēju rentgenstaru vai elektronu staru kūļa iedarbība uz audzēja šūnām.

Šo metodi var pielietot:

  • pirmreizēja audzēja ārstēšanā;
  • audzēja recidīva ārstēšanā;
  • papildus ķirurģiskai ārstēšanai, ja nav izdevies izoperēt visu audzēju.

Šo metodi var izmantot apvidos, kur ķirurģiska ārstēšana ir tehniski grūta vai neiespējama vai tās rezultātā veidotos nepieņemams audu defekts. Līdz ar to staru terapijai ir nozīmīga loma sejas un kakla audzēju ārstēšanā.

Starot var apakšējo plakstiņu, lūpas, degunu, ausis – rajonus, kur ķirurģiska ārstēšana radītu ievērojamu defektu.

Starot nav vēlams augšējo plakstiņa zonu, jo tas pastāv radzenes keratinizācijas risks (acs viena no slāņiem sabiezēšanās, kas rada redzes traucējumus).

Auss un deguna sienas rajonā veidojumi ārstēšanas plāns ir jāveido piesardzīgi, jo skrimslis ir jūtīgs pret staru terapiju un var tikt bojāts.

Staru terapija ir laba metode gados vecākiem pacientiem. Metodi cenšas neizmantot gados jauniem pacientiem, jo ilgtermiņā pastāv risks atkārtota audzēja attīstībai (staru terapijas veicināta šajā gadījumā) starojuma apvidū, kā arī ilgtermiņa kosmētiskais rezultāts atsevišķos gadījumos nav tik labs. Parasti vecums, kad tā tiek izvēlēta ir pacientiem pēc 60 gadiem.

Biežākās staru terapijas blaknes ir:

  • starotajos apvidos āda kļūst plānāka, atrofiska;
  • teleangektāciju veidošanās (lokāli mazo asinsvadu paplašināšanās);
  • reti audu lokāla nekroze (atmiršana).

Lai sasniegtu labāku kosmētisko rezultātu, staru terapiju parasti plāno, pievadot nelielu starojuma devu ik dienas – ilgstošākā laika periodā.

Plakanšūnu vēža gadījumā atsevišķiem pacientiem vēro slimības izplatību reģionālajos limfmezglos. Šajā gadījumā rekomendē: limfmezglu operāciju un staru (vai staru + ķīmijterapiju).

Profilakse

  • Informēt iedzīvotājus par dabīgā (saules) un mākslīgā (solāriji) starojuma kaitīgo ietekmi uz ādu, palielinot ādas plakanšūnu karcinomas attīstības risku

  • ierobežot uzturēšanos saulē laikā no plkst. 10.00 līdz 16.00 – 17.00, vai arī šai laikā valkāt ķermeni nosedzošu apģērbu un cepuri ar platām malām un lietot saules aizsargkrēmu ar SPF vismaz 20 – 30.

  • Regulāra ādas apskate ir ādas plakanšūnu vēža profilakse, kura ietver vēždraudes saslimšanu atpazīšanu un savlaicīgu ārstēšanu

  • saņemtā UV starojuma mazināšanu (sauļošanās ierobežošana agrīnā vecumā)

  • saules aizsargkrēmus lietošana un pienācīga apģērbu nēsāšana (cepures ar platām malām, ķermeni nosedzošu apģērbu), kā arī izvairīties no atrašanās saulē dienas vidū)

  • Rūpīgi sargāt bērnus no ilgstošas uzturēšanās saulē bez ķermeni sedzoša apģērba un cepurītes ar platām malām. Pirms katras iziešanas atklātā saulē bērna ādu rūpīgi iesmērēt ar saules aizsargkrēmu ar SPF 30-50 robežās, jo īpaši izbraucot ar bērnu uz dienvidiem ārpus Latvijas.

  • Saules aizsargkrēmu atkārtoti uzklāt uz ādas ik pēc 2-3 stundām, kā arī pēc peldēšanās vai intensīvas svīšanas.

  • Vecākiem un skolotājiem informēt pusaudžus par solāriju kaitīgo ietekmi un mudināt lietot saules aizsargkrēmus ar SPF vismaz 30.

  • Ļoti liela loma ir Darba inspekcijai kaitīgo arodfaktoru novēršanai.

  • smēķēšanas ierobežošana (cigaretes, cigāri, pīpes un bezdūmu cigaretes)

  • kontakta mazināšanu ar policikliskiem ogļūdeņražiem.